Taekwando
Teikvando ir radies 3. – 6. gadsimtā pirms mūsu ēras Korejā. Cīņas mākslas visā pamatā ir spērieni – skaistas virtuškas, back kicki, spinning kicki un visādi citādi spērieni, kādus vari iedomāties. Zonas, pa kurām tiek raidīti spērieni ir pretinieka galva un viduklis. Runājot par aizsardzību, vai nu notiek izvairīšanās no pretinieku sitieniem vai arī pretinieka raidītie sitieni netiek uzņemti ar bloku, bet gan ar bloku tiek mainīts to virziens. Diez vai kāds mani apstrīdēs, ja es tagad teikšu, ka šis ir viens no skaistākajiem cīņas sporta veidiem.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Visspēcīgākie un iznīcinošākie spērieni no visām cīņas mākslām (spēriena ātrums var pārsniegt 200 km/h un attīstīt smaguma spēku, kas pārsniedz 1 t), var piekaut ienaidnieku, vienā rokā turot savu alus pudeli, otrā – picas šķēli.
Vājās puses. Ķermenis salīdzinoši ātri nogurst no spēcīgo spērienu izpildīšanas, vāja aizsardzība no citiem cīņas sporta veidu uzbrukumiem, nepieciešams zināms plašums, lai izdarītu spērienus un izvairītos no pretinieka, grūti kauties, ja kājās ir džinsi un apavi, nevis speciāls kimono un basas kājas.
Kopsavilkums: Tā, kā reti kad atradīsies sabiedrībā ģērbies ērtās biksēs un vieglos apavos, teikvando praktiskā izmantošana ir visai ierobežota. Bet tomēr, ja 5 gadus būsi aktīvi trenējies šajā sporta veidā, tu būsi spējīgs ar virtušku izrubīd kādu neģēli bārā (ar noteikumu, ja nebūsi pārāk dzēris) un saņemt tā vakara respektu un justies kā cīņas mākslu varonis no filmām.